Latvijā azbestu būvniecībā plaši izmantoja lielu daļu 20. gadsimta, īpaši padomju laikā, un tas tika aizliegts tikai 2005. gadā, kad azbesta aizliegums stājās spēkā visā Eiropas Savienībā. Pazīstamākais azbesta izstrādājums ir šīferis, ko joprojām var redzēt uz daudzu dzīvojamo māju, šķūņu un saimniecības ēku jumtiem. Tāpēc vecās ēkās azbests var būt ļoti dažādos materiālos, un pirms remonta to joprojām nākas meklēt.
Šajā rakstā aplūkojam, kāpēc azbests kļuva par tik populāru būvmateriālu, kādus azbesta veidus izmantoja, kā azbesta lietojums mainījās gadu desmitu gaitā un kā pašas mājas būvniecības un remontu vēsture palīdz novērtēt, kur azbestu meklēt.
Kāpēc azbests kļuva tik populārs?
Azbesta šķiedras ir izturīgas, nedeg un labi iztur karstumu un ķimikālijas. Šķiedras bija viegli iejaukt cementā, špaktelē, līmēs un plastmasā, un tās padarīja izstrādājumus izturīgākus un karstumizturīgākus. Vārds azbests cēlies no grieķu valodas un nozīmē apmēram “neizdzēšams”. Azbests kļuva par ikdienišķu izejvielu, ko izmantoja gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu mājās, gan rūpniecībā.
Šīferis un citi azbestcementa izstrādājumi
Pazīstamākais azbesta izstrādājums Latvijā ir azbestcements, ko ikdienā parasti sauc par šīferi. No azbestcementa izgatavoja viļņotās un plakanās jumta loksnes, fasādes un sienu plātnes, kanalizācijas caurules un ventilācijas kanālus. Šīferis bija lēts, izturīgs un viegli uzstādāms, tāpēc šodien tas ir uz daudzu vecu ēku jumtiem un fasādēm.
Kādus azbesta veidus izmantoja?
Pasaulē visizplatītākais azbesta veids būvmateriālos bija hrizotils jeb baltais azbests. To izmantoja īpaši azbestcementā, grīdas segumos, līmēs un špaktelēs. Izsmidzināmajā izolācijā un ugunsaizsardzībā izmantoja arī amfibolu azbestu, piemēram, krokidolītu jeb zilo azbestu un amozītu jeb brūno azbestu. Antofilīts ir vēl viens amfibolu azbests, ko galvenokārt ieguva un izmantoja Somijā. Vairāk lasiet lapā antofilīts un rakstā azbests dabā, kurā aprakstīts, kā azbests veidojas iežos.
Azbesta lietojums dažādos gadu desmitos
Tālāk dotais iedalījums ir aptuvens. To pašu materiālu varēja izmantot ilgi, un ēkā var būt slāņi no daudziem dažādiem gadu desmitiem.
20. gadsimta sākums: karstums un uguns
Pirmos azbesta izstrādājumus ēkās izmantoja tur, kur bija vajadzīga izturība pret karstumu un uguni: azbesta kartonu, izolācijas masas, auklas un cauruļu izolāciju ap apkures caurulēm un katliem. Azbestcements agri kļuva izplatīts uz jumtiem un fasādēm.
Pēc Otrā pasaules kara: jauni segumi un līmes
No 20. gadsimta vidus azbestu pievienoja arvien vairāk segumiem un līmēm. Grīdas seguma līme, plastmasas grīdas segumi, vinila plāksnes, flīžu līme, špaktele un šuvju masas ir šī laika tipiski azbesta materiāli.
Padomju laiks: masveida būvniecība
Padomju laikā Latvijā daudz būvēja, gan daudzdzīvokļu mājas pēc tipveida projektiem, gan privātmājas un lauku saimniecību ēkas. Šajā laikā celtās ēkās azbests var būt daudzos dažādos materiālos vienlaikus, piemēram, šīfera jumtā, grīdas seguma līmē, flīžu līmē, špaktelē, šuvju masā, cauruļu izolācijā un ventilācijas kanālos. Rūpniecības un sabiedriskajās ēkās izmantoja arī izsmidzināmo izolāciju un ugunsaizsardzību.
2005. gads: aizliegums
Azbesta izstrādājumu lietošanu aizliedza visā Eiropas Savienībā, un no 2005. gada aizliegums attiecas arī uz Latviju. Ko šis gadskaitlis nozīmē tam, kurš remontē, aprakstīts rakstā kad azbestu aizliedza.
Pēc aizlieguma: azbesta mantojums ēkās
Aizliegums attiecās uz jauniem azbesta izstrādājumiem, un ēkās jau esošie materiāli nebija jānoņem. Tāpēc azbesta vēsture nav beigusies. Vecie materiāli joprojām atrodas sienās, grīdās, jumtos un izolācijās, un tie atklājas, kad ēkas remontē vai nojauc.
Arī ietekme uz veselību parādās ar novēlošanos, jo azbesta izraisītas slimības parasti izpaužas tikai ilgu laiku pēc iedarbības. Tāpēc mūsdienu noteikumu mērķis ir pirms demontāžas noskaidrot, vai ir azbests, un veikt demontāžu droši, saskaņā ar Valsts darba inspekcijas uzraudzītajām prasībām.
Kā mājas vēsture palīdz atrast azbestu?
Zinot, kad māja uzcelta un kad tā remontēta, varat novērtēt, kuri slāņi ir no laika pirms aizlieguma. Vēsture parāda, kur ir vērts meklēt azbestu, bet tikai paraugs parāda, vai azbests ir tieši Jūsu materiālā.
- Noskaidrojiet būvniecības gadu, piemēram, mājas dokumentos, pie apsaimniekotāja vai pašvaldības būvvaldē.
- Apkopojiet ziņas par iepriekšējiem remontiem: kad mainīta vannasistaba, virtuve, grīdas un fasāde.
- Noskaidrojiet, kurus materiālus un slāņus skars gaidāmais remonts. Zem jauna seguma var būt veca līme vai špaktele.
- Paņemiet paraugu no katra materiāla, kas ieklāts pirms aizlieguma un ko plānojat slīpēt, urbt vai demontēt. Lietojiet vienreizējās lietošanas cimdus un vismaz FFP3 klases respiratoru, samitriniet vietu, atdaliet apmēram 2–5 centimetrus lielu gabalu cauri visiem slāņiem, iepakojiet to divos maisiņos un marķējiet tos, pārklājiet vietu ar līmlenti un noslaukiet apkārtni ar mitru drānu.
- Nosūtiet paraugus uz laboratoriju un pagaidiet rezultātu, pirms sākat demontāžu.
Sīkāki norādījumi ir rakstā kā ņemt azbesta paraugu. Semlab analizē paraugus ar JEOL SEM-EDS elektronmikroskopu, kas identificē visus sešus azbesta veidus. Rezultātu nosūtām e-pastā latviešu valodā, parasti tajā pašā dienā, kad paraugs pienāk laboratorijā. Ja azbests tiek konstatēts, demontāžu veic uzņēmums, kas specializējies azbesta demontāžā.
Cik maksā azbesta analīze?
Analīze maksā 39,90 € + PVN par paraugu (50,07 € ar PVN, Somijas PVN 25,5 %), un cena ir vienāda 1–100 paraugiem. Par pasūtījumiem, kas pārsniedz 100 paraugus, varam vienoties atsevišķi. Pasta izdevumi cenā nav iekļauti. Jūs varat pasūtīt analīzi tiešsaistē, samaksāt ar karti un nosūtīt paraugus ar Latvijas Pastu uz laboratoriju Somijā.