Latvijā darba drošības prasību ievērošanu, tostarp darbā ar azbestu, uzrauga Valsts darba inspekcija. Noteikumi cita starpā nosaka, kā ar azbestu jārīkojas remonta un nojaukšanas laikā un kas drīkst veikt azbesta demontāžu. Šajā rakstā vispārīgi skaidrojam, ko šie noteikumi praktiski nozīmē jums, ja plānojat remontu. Raksts neaizstāj oficiālos normatīvos aktus – ja neesat pārliecināti, kas attiecas uz jūsu gadījumu, jautājiet Valsts darba inspekcijai vai savai pašvaldībai.
Azbesta aizliegums Latvijā
Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, azbesta izmantošana ir aizliegta kopš 2005. gada. Azbestu saturoši materiāli īpaši bieži sastopami padomju laikā celtās vai remontētās ēkās – piemēram, šīfera jumti un azbestcementa loksnes. Ēkās, kas celtas vēlāk, azbestam parasti nevajadzētu būt, ja vien konstrukcijās nav atstāti vecāki materiāli.
Aizliegums attiecās uz jaunu azbesta materiālu izmantošanu. Nav prasības izņemt azbestu, kas jau atrodas ēkā, kamēr materiālu nenojauc un neapstrādā. Vesels materiāls, ko atstāj neskartu, ikdienā risku nerada.
Pirms nojaukšanas noskaidrojiet, vai ir azbests
Pirms nojaucat, kaļat, slīpējat vai urbjat materiālu, kas var saturēt azbestu, jums jāzina, ko materiāls satur. Tas attiecas gan uz lieliem, gan maziem projektiem. Arī nelielā remontā mājās – piemēram, kad jānoņem flīzes, grīdas segums vai špaktele – ir prātīgi to noskaidrot iepriekš.
Nelielā remontā bieži pietiek ar vienu paraugu no nojaucamā materiāla, ko analizē laboratorijā. Lielākos remontos vai nojaukšanas darbos bieži veic azbesta apsekošanu, kuras laikā speciālists apseko ēku, ņem paraugus un apkopo, kur atrodas azbests. Ja plānojat nojaukt ēku vai lielu tās daļu, sazinieties ar savu pašvaldību (būvvaldi), lai noskaidrotu, kādas prasības attiecas uz nojaukšanu un bīstamajiem atkritumiem.
Kas par ko atbild?
Remonta pasūtītājam jāpārliecinās, ka pirms darbu sākuma ir noskaidrots, vai materiāli satur azbestu. Ja nolīgstat uzņēmumu, tam jāzina, kuri materiāli satur azbestu, lai darbu varētu plānot droši – tāpēc dalieties ar analīžu rezultātiem un iepriekšējām apsekošanām. Daudzdzīvokļu mājā par koplietošanas daļām un stāvvadiem parasti atbild dzīvokļu īpašnieku biedrība vai namu pārvaldnieks.
Kā tieši atbildība tiek sadalīta, atkarīgs no projekta un no tā, kas veic darbu. Ja neesat pārliecināti, varat jautāt Valsts darba inspekcijai.
Azbesta demontāža
Ja nojaucamie materiāli satur azbestu, darbs jāveic kā azbesta demontāža. Saskaņā ar noteikumiem, kuru ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija, demontāžu veic uzņēmums, kas ir kvalificēts azbesta demontāžas darbiem un kura darbinieki ir apmācīti darbam ar azbestu. Darbu veic ar darba zonas norobežošanu un zemspiedienu, un darbinieki izmanto īpašus aizsardzības līdzekļus.
Ja noteikumi netiek ievēroti, Valsts darba inspekcija var izvirzīt prasības un apturēt darbus. Turklāt telpu attīrīšana pēc tam, kad tajās jau izplatījušies azbesta putekļi, izmaksā daudz dārgāk nekā materiālu iepriekšēja izpēte un kontrolēta nojaukšana.
Azbesta atkritumi
Azbesta atkritumi ir bīstamie atkritumi, un tos nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Tie cieši jāiepako, piemēram, izturīgos plastmasas maisos, un jāmarķē. Ja darbu veic demontāžas uzņēmums, tas parasti parūpējas arī par atkritumiem. Ja jums pašiem ir neliels azbesta atkritumu daudzums, jautājiet savai pašvaldībai vai vietējam atkritumu apsaimniekotājam, kur un kā tos drīkst nodot.
Ko noteikumi nozīmē praktiski?
Praktiski noteikumi nozīmē, ka pirms nojaukšanas jums jānoskaidro, vai ir azbests. Vienkāršākais veids ir paņemt paraugu no nojaucamā materiāla un nosūtīt to analīzei laboratorijā. Kad rezultāts ir gatavs, jūs zināt, kā nojaukšana jāveic.
Noteikumu ievērošanai nav jābūt ne sarežģītai, ne dārgai. Viena parauga analīze maksā tikai nelielu daļu no remonta budžeta un nodrošina, ka darbs tiek veikts droši un pareizi. Šis raksts neaizstāj oficiālos normatīvos aktus, taču sniedz praktisku priekšstatu par to, ko tie nozīmē jums kā remontētājam.