Kad remonts atsedz materiālu un Jūs nezināt, vai tas satur azbestu, svarīgākais lēmums ir vienkāršs: neturpiniet to bojāt, kamēr jautājums nav noskaidrots. Aizdomas nenozīmē, ka materiāls satur azbestu, taču, turpinot darbu, putekļi var izplatīties bez vajadzības.
1. Apturiet darbu tieši šajā vietā
Atstājiet aizdomīgo materiālu pēc iespējas neskartu. Neslīpējiet, neurbiet, nedemontējiet un netīriet virsmu ar suku. Ja atdalījies materiāls jau ir uz grīdas, neizplatiet to uz citām telpām un neļaujiet citiem ienākt darba zonā.
2. Noskaidrojiet, ko tieši pārbaudāt
Pierakstiet telpu, precīzu vietu un to, kuri materiāla slāņi ir saistīti. Piemēram, vannasistabas siena var sastāvēt no flīzēm, šuvju javas un flīžu līmes. Nofotografējiet to, pirms konstrukcija tiek mainīta vēl vairāk. Tad vēlāk būs viegli sasaistīt analīzes rezultātu ar pareizo vietu.
3. Paņemiet reprezentatīvu paraugu vai piesaistiet speciālistu
Paraugu no vienas, veselas materiāla vietas varat nosūtīt laboratorijas analīzei. Ja darba zonā ir daudz putekļu, ja materiāls ir bojāts lielā laukumā vai ja nevarat paņemt paraugu kontrolēti, pārtrauciet darbu un piesaistiet uzņēmumu, kas strādā ar azbestu.
4. Pirms lēmuma pagaidiet rezultātu
Laboratorijas rezultāts parāda, vai Jūsu nosūtītajā paraugā konstatēts azbests. Ja rezultāts ir negatīvs, varat plānot, kā turpināt darbu ar konkrēto materiālu. Pozitīvs rezultāts nozīmē, ka demontāža jāplāno kā darbs ar azbestu saturošu materiālu.
Mierīga pauze bieži ietaupa gan laiku, gan liekas uzkopšanas darbus. Kad precīzi zināt, uz kuru materiālu rezultāts attiecas, nākamais lēmums remontā balstās uz faktiem, nevis minējumiem.